Par dzimtes/dzimuma jēdzienu izpratni mūsdienu publiskajā telpā

Atskats uz 2016. gada 11. marta akadēmisku diskusiju „Dzimte? Dzimums? Starpdisciplīnu akadēmiskā diskusija par dzimumu līdztiesības jēdzieniem. Iepriekšēja nedēļa iezīmējās ar nozīmīgu diskusiju par feministiskajām teorijām atslēgas jēdzienu dzimums/dzimte nošķiršanas jautājumiem latviešu valodā. Īpaši svarīgi šķiet atzīmēt, ka pasākums apvienoja izteikti zinātnisku ar pedagoģisku aspektu, kā arī ietvēris vispārējo jēdziena uztveri. 11. martā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Jesajas Berlina auditorija vēra vaļā durvis dažādu akadēmisku nozaru pārstāvjiem un vienkāršiem interesentiem, lai tiktu skaidrībā ar jēdzienu ‘dzimte’ un ‘dzimums’ savstarpēju vai atšķirīgu nozīmi un lietojumu latviešu valodā. Pasākumu organizēja Latvijas Labklājības Ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departaments. Plašā J.Berlina auditorija apvienoja literatūrzinātnes, lingvistikas, jurisprudences, psiholoģijas, pedagoģijas, vēstures, filozofijas un socioloģijas (komunikācijas zinātnes) pārstāvjus. Trīs plenārsēdēs tika diskutēts par to, kā angļu valodā pazīstams jēdziens ‘gender’ (dzimte/sociālais dzimums) tiek interpretēts un saprasts katrā no minētajām nozarēm. Pirmā sēde apvienoja Dr.Philol. Prof. Ausmas Cimdiņas, Mg. Transl. Jekaterinas Čelnovas un Dr.Iur. Prof. (Juridiskās Augstskolas prorektore) Kristīnes Krūmas un Valsts valodas centra direktora Prof. Dr.habil.med. Māra Baltiņa priekšnesumus. Diskusijas dalībnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka tulkojot jēdzienu ‘gender’ latviešu valodā arī mūsdienās ir vērojamas lietošanas ‘svārstības’ un nozīmes nestabilitāte. Profesore Cimdiņa ir uzsvērusi, ka vārdam ‘dzimums’ ir noteicoša nozīme jēdziena izpratnē, kā arī ir piedāvājusi lietot ‘dzimumsocialitātes’ konceptu. Pēdējā nolūks ir paust dzimuma nojēgumu konstruktus (kā sociālā, politiskā, kultūras izpausme) un radīt jēdzienisku nošķīrumu jēdzienam ‘dzimums’ bioloģiskajā nozīmē. Par pamatu šim pieņēmumam tika piesaukti piemēri no dāņu, zviedru, norvēģu, vācu un lietuviešu valodām, kurās ir saglabāti valodu oriģinālie darinājumi. Interesantu sarunas pavērsienu rosināja profesores piedāvātie polemikas par jēdzienu ‘dženderisms’ (genderism¹) piemēri no periodikas. Dženderisms ieņem noteicošu pozīciju attieksmes pret dzimtes studijām, feminismu un ar to saistītiem tematiem veidošanā. Sarunu turpināja Mg. Transl. Jekaterina Čelnova, kura pašlaik studē LU Rakstiskās tulkošanas maģistra programmā un raksta maģistra darbu par ap dzimti saistīto terminoloģiju Eiropas Komisijas dokumentos. Viņa izcēla jēdziena tulkojumu nestabilitāti un atkarību no tulkošanas avota. Par svarīgākiem tika nosaukti IATE (International Active Terminology for Europe) datu bāze, mācību platforma LINGUA u.c. Norādīts arī uz konceptu atšķirību paralēlo tekstu tulkošanas gadījumos, vienādas struktūras trūkumu. Jēdzieni tiek tulkoti ar slīpsvītru dzimums/dzimte. Latviešu valodas centra direktors Prof. Māris Baltiņš īpaši uzsvēra konteksta nozīmi šo jēdzienu izpratnē, terminoloģijas vārdnīcas mainīgo raksturu, nepieciešamību salīdzināt jēdzienu tulkojumus ar Latvijas Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas vārdnīcu. Juristes, Dr. Iur. Kristīnes Krūmas uzskatos dzimtes/dzimuma jēdzieni ir atkarīgi no ‘dokumentu rāmja’, kurā tie funkcionē. Atkarībā no dokumenta tipa, mainās arī jēdziena tulkojums. Kopumā jēdzienu interpretācijā profesore grūtības nesaskatīja un uzsvēra, ka jēgu noteic konteksts. Otrā plenārsēde bija veltīta dzimtes/dzimuma funkcionēšanai un izpratnei psiholoģijas un pedagoģijas nozarēs. Sēdes vadītājs RSU profesors Deniss Hanovs pirms sarunas sākuma ir uzsvēris, ka ‘dzimtes’ jēdziena izvēle ir individuālās politikas izpausme. Šo pieņēmumu profesors ir pamatojis ar sociologa Pjēra Burdjē (Pierre Bourdieu) piedāvāto koncepciju par simboliskās jēgas piešķiršanu runas un rakstīšanas aktiem. Pēc Hanova domām, runājot par jēdzienu ‘dzimte/dzimums’ ir vairāk jādomā par tās formām, nevis par pašu definīcijas dažādību. Dzimte profesora uzskatos ir vairāk prakse, nevis abstrakts jēdziens, tādēļ vairāk ir jādomā par tā funkcijām un kultūras nozīmju variācijām. Sarunu turpināja Dr.psych. Prof. Ivars Austers, kurš aizstāvējis ‘dzimuma’ jēdziena lietojumu psiholoģijas pētījumos. Uzstādījuma ilustrācijai profesors izmantoja psiholoģijas pētījumus no 1970. gadiem līdz mūsdienām. Pēc to analīzes klausītājam tapa skaidrs, ka psiholoģijā valda jēdziena ‘dzimums’ pārsvars un ka to biežāk saprot kā (sākotnēji) bioloģisko un (otršķirīgi) sociālo dažādību starp sievietēm un vīriešiem. Dr. Sc.admin. Andreja Mūrnieka priekšlasījums izraisīja vairākas pretrunas kā referentu, tā arī pārējo diskusijas dalībnieku starpā. Mūrnieka prezentācija koncentrējās uz dzimšu dažādību izsekošanas dažādajos vēsturiskajos posmos. Par pamatu tika izvirzīts bināro opozīciju klāsts. Starp minētajām kategorijām bija individuālā-kolektīvā pretstats un ģimenes-mājsaimniecības pretmeti, pirmā opozīcijas puse atveidoja ‘pirms mūsdienu’ situāciju, otrā – to, kā sabiedrība izprot pati sevi pašlaik. Tāpat tika izcelta doma par dzimumu ‘harmonisku eksistenci’, kuras nojēgums tika atklāts ar ķīniešu filozofijā pazīstamu „iņ-jan” principu. Jāsaka, ka šī pieeja dzimšu attiecību skaidrojumā tika vērtēta kā esenciālistiska un lietas būtību neatklājoša. Saruna turpinājās ar vairāku jautājumu izvirzīšanu par ‘reālās dzimšu vienlīdzības politikas’ realizāciju. Mūrnieks norādījis, ka teorētisku konceptu nozīmes precizēšanas vietā būtu jārisina ar vardarbību, bērnu audzināšanu nākotnē problēmas. Pretrunas auditorijā izraisīja arī izvirzītais nekritiskais pieņēmums par mūsdienu sabiedrības cieņas pazemošanu (kura, Mūrnieka prāt, tiek rod turpinājumu ‘pornogrāfijas kultūras’ izplatīšanā). Asoc. Prof., pedagoģijas zinātņu doktores Lindas Danielas uzstāšanās skāra mūsdienu bērnu un pusaudžu audzināšanas un izglītības un dzimuma dažādību jautājumus. Zinātniece norādīja uz pedagoģijas skolu vēsturisku attīstību un to, ka līdz XVIII gs pastāvēja tikai viens [bērnu] dzimums. Daniela uzskata, ka ir jāturpina jaunatnes izglītību dzimuma/dzimtes dažādību labākajai izpratnei. Plašu rezonansi guvušā grāmata ‘Kad Kārlis bija Karlīne…” Asoc. Prof. uzskatos nav jāvērtē kā negatīvu dzimumu līdztiesības politikas realizācijas praksi. Viņa tāpat iestājās par jaukto skolēnu izglītību, taču norāda uz to, ka zēni vecumā līdz 15 gadiem nepabeidz izglītību biežāk par meitenēm. Arī vidējā un augstākajā izglītībā ir vērojama līdzīgā tendence. Problēmas pamatu Daniela saskata darba tirgus nelīdzvērtīgajās iespējās zēniem un meitenēm/ jauniešiem/jaunietēm. Meitenēm ir jāiegūst augstākais grāds līdzvērtīgās algas saņemšanai. Noslēdzošo sēdi vadījis Dr. Phil. Ivars Neiders (RSU) un tajā tika aplūkots dzimtes/dzimuma koncepta izpratne filozofijas, vēstures un komunikācijas (mediju) zinātnes nozarēs. Pirmā referente – RSU lektore Mg. Phil. Ginta Vēja – ir sniegusi plašu ieskatu dzimtes/dzimuma koncepta un filozofijas vēstures mijattiecībās. Vēja ir norādījusi, ka dzimtes/dzimuma jēdzienu ir jāskaidro kontekstā, kurā tas tiek lietots. Ir jāšķir jēdziena lietojumu publiskajā un privātajā telpā, un jāatceras, ka abi jēdzieni ir kultūras nosacītas kategorijas. Vēsturnieces Dr. Hist. Inetas Lipšas priekšnesums skāris jēdziena dzimte (!) lietojumu vēstures disciplīnā un vēstures pētniecībā. Lipša ir pārliecināta, ka dzimte ir vēsturiskā (un ikdienas) prakse, kura var būt lietota kā ‘lietussarga jēdziens” (an umbrella term) visiem pārējiem, ar dzimtes izpausmēm saistītiem, jēdzieniem. Tas nozīmē, ka dzimte ietver sevī gan dzimumu nevienlīdzības, gan dzimumu asimetrijas, gan arī dzimtes plaisas (gender gap) jēdzienus. Vēsturiskajā analīzē ir jāizvairās no iepriekšnoteiktajām patiesībām un jāpēta starpkultūru un starpdzimšu attiecības bez jebkādiem aizspriedumiem un/vai robežām. Tas nozīmētu pagātnes jaunatklājumu mūsdienu sabiedrībai. Vēstures doktore tāpat nesaskata grūtību jēdziena ‘dzimte’ lietojumā un iestājas tieši par šādu tulkojumu. Noslēdzošā runātāja ir bijusi Mg. Sc.Soc. Marita Zitmane, kura veltīja savu priekšnesumu jautājumam par dzimtes/dzimumu stereotipu atspoguļojumu masu medijos, īpaši drukātajā presē. Pētniece ir norādījusi, ka glancētie žurnāli mūsdienās turpina ražot dažādus aizspriedumus par sievietes ķermeni un ‘sievietei piedienīgo’ uzvedību publiskajā un privātajā telpā. Arī komunikācijas nodaļas studentu pētnieciskajos darbos atklājas, ka sievietības jēdziens joprojām saistās ar tādiem jēdzieniem kā ‘maigums’, ‘skaistums’, ‘paklausība’ u.c. Zitmanes uzskatos, līdzīgi Lipšas pieņēmumam, jēdziena tulkojums nerāda noteicošas grūtības tā izpratnē. Komunikācijas nozarē tiek lietoti abi jēdzieni un, pēc nepieciešamības, papildināti ar papildu skaidrojumiem. Svarīgāk ir pētīt dzimtes/dzimuma izpausmes un prakses. Sarunas noslēgumā diskusijas dalībnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka akadēmiskajā telpā abu jēdzienu izpratne un funkcionēšana nerāda noteicošas grūtības. Tikmēr plašākajā sabiedrībā jēdzieni turpina palikt par nesaskaņotības, pretrunu un aizspriedumu avotu. Diskusija liekas par domu rosinošu pasākumu, kuram jārāda turpinājums tuvākajā nākotnē. ----- ¹ Genderism – dzimtes studijās lietots jēdziens, kurš paredz striktu bināro opozīciju (piem., sieviešķais/vīrišķais kā daba/kultūra) ievērošanu. Pasaules notikumi un apstākļi arī tiek vērtēti striktā binārisma gaismā.